Lasu es rakstus krietni ātrāk, nekā paspēju jums par tiem uzrakstīt, bet tomēr.
1. Pārāk daudz izvēles iespēju dzen mūs stresā
Cilvēks evolucionāri nav radīts pastāvīgai izvēlei no desmitiem, dažkārt simtiem variantu. Katrs no mums nes milzīgu ikdienas izvēļu nastu, kas vēl ilgi pēc tam zāģē smadzenes par to, ka varēja būt nepareizas. Katra lēmuma pieņemšana, pat tāda, kas absolūti neietekmē jūsu nākotni, prasa smadzeņu resursus, kuri ir vajadzīgi citām lietām.
Taču ideja, ka izvēle mums ir kaitīga, ir pretrunā ar to, kas mums stāstīts gadu desmitiem. Standarta nostāja ir tāda, ka izvēle mums nāk par labu, ka tā piešķir mums brīvību, personīgo atbildību, pašnoteikšanos, autonomiju un daudz ko citu, kas itin nemaz nepalīdz, kad tu stāvi pie milzīga ūdens pudeļu plaukta – paralizēts, arvien vairāk atūdeņojies un nespējīgs izdarīt izvēli
2. Īss un ļoti smieklīgs stāsts par vareno PLĀNOŠANAS prasmi. Lielbritānijā, tiesa gan.
Kāpēc slepus? Tāpēc, ka, ja tu negribi rādīt valstij savus kontus un tēriņus, tātad tev ir ko slēpt. Saki ko gribi, elektroniskās komunikācijas ir tuvinājušas antiutopiju pasaules, vispirms jau tur, kur informācijas tehnoloģijas ir visvairāk attīstītas, proti, kapitālistiskajās valstīs.
Esat dzirdējuši šādu frāzi? Autors ilgi un iedvesmoti pierāda, ka tās ir muļķības, bet, manuprāt, nedaudz pāršauj pār strīpu ar lāstiem to cilvēku virzienā, kuri ar šādām frāzēm dzīvo.
5. Repins. Negaidīja: kas patiesībā attēlots gleznā
Dērtijā ir vesels cikls šādu vēsturisku detektīvu par gleznām. Tīri interesanti, patīkami pārmaiņas pēc uzmest aci smukam tekstam dzimtajā valodā.
Kāpēc tad daudzmaz nodrošināta ģimene nesūtīja ieslodzītajam naudu? Atbilde ir vienkārša: cietumā nebija kioska, kur pārdotu ēdienu, mantu daudzums, ko ieslodzītajam bija atļauts turēt pie sevis, bija ierobežots (krūzīte, ķemme, karote utt.), tā ka naudu nebija iespējams iztērēt. Tā vienkārši bezjēdzīgi stāvētu noglabāta pie cietuma priekšnieka. Protams, pirms atbrīvošanas ieslodzītajiem mēdza piesūtīt naudu, lai viņi par to tiktu līdz mājām — bet mūsu tēlu kaut kāpēc izlaida pēkšņi.
6. Kā mainās draudzība pieaugušo dzīvē.
Daudz interesantu domu, piemēram, par to, ka draudzība – vienīgais, ko mēs ilgākā laika posmā izvēlamies brīvprātīgi (pat laulībā tu esi sasiets oficiāli, nemaz nerunājot par ģimeni vai darbu). Vai arī par to, ka, pat satiekoties pēc pusgada, mēs tik un tā uzskatām draugu par draugu, it kā šī pārtraukuma nemaz nebūtu bijis.
Skumji ir tas, ka pusmūžā cilvēkiem ir maz laika draugiem, pārāk daudz citu rūpju. Toties, kļūstot vecākam, atkal var draudzēties.
Bija 2011. gada nogale. Heilijs bija 32 gadus vecs telefonu tehniķis, kurš pelnīja aptuveni 31 769,08€ gadā, un viņš bija diezgan skābā garastāvoklī. Praiss to bija pamanījis, un, kad viņš ieraudzīja Heiliju ārā pīppauzē, viņš piegāja klāt. "Izskatās, ka tevi kaut kas nomāc," viņš teica. "Kas tev uz sirds?" "Tu mani apčakarē," Heilijs viņam atbildēja.
Salāti var padarīt jūs resnākus? Bet kā?
Tā kā mums katram ir diezgan stabils pašvērtējums par to, cik labi/slikti, veselīgi/neveselīgi vai savtīgi/altruistiski mēs esam, kad kāds lēmums pārāk tālu novirzās no šī pašvērtējuma, mēs automātiski rīkojamies, lai to līdzsvarotu.Rezultāts izpaužas pārsteidzoši smalkos veidos. Salātu porcijas pasūtīšana kā piedeva jūsu bekona čīzburgeram ir apzināts un, iespējams, racionāls kompromiss starp baudu un veselību; taču patērētāju paradumu pētnieki ir atklājuši, ka jau pati veselīgās izvēles esamība ēdienkartē vien palielina iespējamību, ka jūs pasūtīsiet to vismazāk veselīgo variantu.
9. https://www.brainpickings.org/2015/10/23/nine-years-of-brain-pickings/
Noderīgi padomi no bloga, kuru lasu. Piemēram, šādi
1. Nebaidies mainīt savu viedokli
2. Nedari neko tikai statusa vai naudas dēļ (bet drīkst, tostarp arī to dēļ)
3. Esi dāsns, it īpaši ar labiem vārdiem
4. Dažkārt ir noderīgi nedarīt neko, un jo īpaši – gulēt
Un citi. Visi padomi ir aprakstīti sīkāk.
10.https://markmanson.net/passion
Āķīgs raksts par to, ka nevajag meklēt visa mūža aicinājumu, bet gan to, kas tev padodas un patīk, padarīt par šādu nodarbošanos. Viegli pateikt, grūti īstenot. Man, lūk, patīk ar riteni braukāties un rakstīt tekstus, bet par tekstiem krievu valodā maksā droši vien tik daudz, ka ar riteni es braukāšos stundu nedēļā, un arī to pašu kaut kur tepat pa rajonu, nevis tālās eksotiskās valstīs.